Striptīza klubs. Nekāds prestižais, bet savu funkciju pilda. Simona. Temperaments kā savvaļas zirgam, cisku āda tvirta, krūtis – apaļas un karstas. Trīs vakarus nedēļā viņa ritmiski glāstās gar niķelēto stieni, izliec muguru tiltiņā un ceļ kājas augstu, augstu. Tā, lai redz tumšu matiņu svītru un apaļīgas lūpiņas...
include"$includes_dir/mangoVote/results.inc"; ?>
Dejiskā solī Simona apstaigā pie galdiem sēdošos vīriešus un neķītri apglāsta. Kuram pamāj ar pirkstu, tas top paklausīgs sunītis. "Sasildi mani!" - Simona tad maigi saka, ieritinādamās vīrietim azotē un uzlikdama plaukstu viņa cietajai kājstarpei.
Herberts. Striptīza kluba šoferis. Beidzot darbs un pietiekami naudas, lai nopirktu gandrīz jebkuru. Taču Herberts grib mīlēt. Beidzot vienu vienīgo, uz mūžu. Simonu. Viņš glāsta sievietes brūngano ceļgalu un noskūpsta plecu. Kas intīmāks, lai pietaupās pirmajai naktij, spriež Herberts. Savā vecpuiša gultā gulēdams, Herberts to izplānojis pa sekundēm.
"Sestdien ir mana dzimšanas diena, uzdāvināsi kājas ķēdīti?" - Simona pabaksta Herberta apakšdelmu. Viņš paskatās griestos. Alga pēc nedēļas. "Nākamnedēļ, okei? Kāposts bišķi iestrēdzis." Šo teikumu izdzirdot, Simonas melnīgsnējais vaigs satumst vēl tumšāks, lūpas sakniebjas.
Herbertam iesāpas sirds rajonā un sāpe atbalsojas galvā. Labi, viņš kaut ko izdomās. Viņš to sasodīto piķi vienkārši aizņemsies. Kaut mātei paprasīs.
Kad Simona piektdien graciozi liek kreiso kāju Herberta mašīnā, viņa skatienu saista blīvs zelta pinums tieši virs potītes kaula. Herberta galvā atkal iesitas sāpe. Tāda kā apskaidrība: cits jau ir nopircis. JAU NOPIRCIS KĀDS CITS. Naktī Herberts nespēj aizmigt. Mīļā, mīļā Simona, mauka tu esi. Pret rītu Herberts jau pavisam skaidri ir izdomājis, tieši kādu dāvanu saņems mīļotā.
***
Sestdien Herberts ir noslēpumains. "Esmu sarūpējis dāvaniņu, gribu, lai šo vakaru tu nekad vairs nespētu aizmirst," - viņš čukst Simonas ausī, kad abi jau izbraukuši tālu no pilsētas. "Kaut kas vērtīgs?" - "Ļoti." Simonas sirds klusi gavilē. Briljants? Baltais zelts? Par to Simona šovakar aizvērs acis un ļausies. Gaisma paliks degot. Herberts varēs labi apskatīt viņas caurspīdīgās biksītes. Viņš redzēs visu. Un dabūs. Simona noplivina kleitu, atklājot Herberta acij mazītiņu zeķu mežģīnes svītriņu. Mmm.
Auto ieripo meža ielokā un apstājas moteļa priekšā. Simonas mute ir karsta un viegli garšo pēc lūpu spīduma, āda smaržo pēc ambras. Herbertam mazliet sareibst galva.
"Ieiešu dušā," - viņš aizsmakušā balsī nosaka pēc tam, kad apteksnei pasūtījis kafiju. Pēc brīža valgiem pleciem stāvēdams istabas vidū, viņš Simonu skūpsta vēlreiz. Ilgi, dziļi. Galva, par laimi, vairs nereibst. "Gribu tevi," - Simona nočukst, pazuzdama vannas istabā. Viņa šonakt būs Herberta dieviete, un viņš lidos, smagi elsodams, atmetis galvu un iespiedis spilvenā plaukstas... Vai kaut kā tamlīdzīgi. Simona uzziež pirksta galam mazliet balzāma un iesmērē krūšu galus.
***
Bet Herberts tikmēr ātri saģērbjas un cik iespējams klusi aizver aiz sevis numura durvis. Viņa soļi pa gaiteņa paklāju ir bez skaņas. Tie kļūst ātrāki. Gaiteņa galā Herberts jau skrien. Sēžas savā auto, spiež gāzi grīdā un apstājas tikai pie gravas. Izgājis uz tilta, pāri gaišzilajām margām viņš pārmet azotē turētu vīkšķi. Pēc mirkļa atskan plunkšķis. Herberta uzacis savelkas, viņš noliecas paskatīties. Sarkanas dāmu kurpītes, grimdamas, gleznaini kontrastē ar melno ūdeni. Un balts mobilais telefons. Līgani pretim zilajam ūdenim planē arī kleita, melna sieviešu zeķe (ar mežģīni), un pilnīgi caurspīdīgas sieviešu apakšbikses. Gabalos sadalīta Simona, Herbertam iešaujas prātā. Pakrūtē vibrē smiekliņš, kas mijas ar padarīta darba vieglumu. Herberts atliecas no margām un iesēžas mašīnā. Aizbraucot viņš vēl paspēj pamanīt, cik smieklīgi, margās ieķērusies, plivinās Simonas otra zeķe. Ar mežģīni...
***
"Ar tevi man ir tik labi, kā nekad dzīvē," - tā Simona paglaimos Herbertam, kad būs saņēmusi dāvanu. Vīriešiem patīk, ja sieviete saka ko tamlīdzīgu. Kad Simona kaila izslīd no vannas istabas, viesnīcas radio spēlē liegu mūziku, bet pie durvīm tobrīd kāds pieklauvē. "Herbert?"- Simona mirkšķina acis. "Melna kafija un rēķins par diennakti, kā lūdzāt," - apteksne pārstumj pār slieksni apaļu servantu ar kanniņu un divām tasēm. Simona apstulbusi to satver un tā arī paliek stāvam. Apteksne pazūd skatienam, saudzīgi aizvērdama durvis.
Uz e-pastu erots@mango.lv iesūti arī savu stāstu un piedalies konkursā par ceļojumu uz Itāliju! Sīkāk par konkursa noteikumiem lasi šeit!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
