Foto: stock.xchng
Vīrietis labākajos gados, biznesmenis Fjodors, mājup no darba devās labā omā. Šķita, ka šodien liktenis bijis dikti labvēlīgs pret viņu – Fjodors saņēma ielūgumu ierasties uz kāda valsts uzņēmuma ģenerāldirektora 50. dzimšanas dienas svinībām vienā no Rīgai tuvu esošajiem viesu namiem. Iemesls priecāties bija vēl jo lielāks tālab, ka šādos pasākumos nereti tiek dibināti nākotnei noderīgi sakari – gan horizontāli, gan vertikāli…

include"$includes_dir/mangoVote/results.inc"; ?>

Tā kā līdz gaidāmajām svinībām vēl bija atlikušas desmit dienas, Fjodoram atlika laiks padomāt, kā iepriecināt jubilāru. Gluži neviļus radās doma izmantot iespēju sveikt gaviļnieku ar lielisku, oriģinālu tostu. Šeit jāpiebilst, ka, lai arī Fjodors Latvijā bija nodzīvojis jau vairāk kā 20 gadus, latviešu valodu viņš tā arī nevīžoja apgūt pienācīgā līmenī. Ar "lūdzu", "paldies", "labdien" un "uz redzēšanos" tomēr bija mazliet par maz saturīgam tostam. Turklāt, jubilārs, latvietis būdams, noteikti priecāsies noklausīties apsveikumu savā dzimtajā valodā.

Fjodoram kaimiņos dzīvoja Aivars, kurš līdz šim jau vairākas reizes bija izlīdzējis ar labu, noderīgu padomu. Tagad bija īstais brīdis apciemot Aivaru. Tukšojot līdzpaņemto pusstopu, Fjodors ieminējās Aivaram par savu nodomu - uzsaukt tostu latviešu valodā svarīgam cilvēkam apaļā jubilejā. Gribot vēlēt veselību un labklājību, bet tā oriģināli, izpaliekot banālām, nodrāztām, daudzkārt dzirdētām un jau sen apnikušām frāzēm. Uzmanīgi uzklausījis kaimiņa lūgumu, Aivars labprāt piekrita izpalīdzēt. Izmantojot iespēju, Fjodors arī palūdza, lai Aivars tam uzraksta uz papīra latvisko tosta tekstu krievu burtiem...     

Pēc desmit dienām Fjodors un vēl vairāki desmiti izredzēto ieradās viesu namā. Pasākums rādījās patiesi daudzsološs: vienkopus pulcējās "sabiedrības krējums". Itin drīz viesi sēdās pie dāsni klātajiem galdiem, lai iestiprinātos. Izskanēja pirmie tosti, sākotnēji nedaudz stīvā publika palēnām "atdzīvojās"...

Izvēlējies piemērotu mirkli, Fedja pēdējoreiz iemeta acis Aivara uzrakstītajā špikerītī, slējās kājās, un neviltotā sirsnībā sveica jubilāru: ЛАЙ ПИМПИС СТААВ УН НАУДАС ДАУДЗ!!! Fjodoram par prieku, jubilārs bija cilvēks ar augsti attīstītu humora izjūtu, tāpēc dusmīgs nebija. Fjodoram par nelaimi, viņš nezināja, ka gaviļnieks izrādījās cilvēks, kurš drāž visu, kas kustas, jeb, citiem vārdiem izsakoties, bija biseksuāls...

Vakara gaitā pienāca mirklis, kad bagātīgi baudītajiem dzērieniem prasījās pamest Fjodora organismu. Kājas gluži vai pašas aiznesa Fjodoru uz telpu, kuras durvis rotāja divi milzīgi burti WC. Stāvot iepretim pisuāram, Fjodors labsajūtā tukšoja urīnpūsli. Zem spoguļa uz sienas Fjodors pamanīja ar flomāsteru uzšņāptu uzrakstu "Твое будущее в твоих руках". Fjodors uzsmaidīja savam spoguļattēlam. Tas bija brīdis, kad Fjodors piedzīvoja viedu atklāsmi: viņš ir izredzētais - vīrs, kuram ir patiešām liela nākotne! Priecēja ne tikai iespaidīgā mantība viņa rokā. Iespējams, labvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā jau drīzumā gaidāms valsts pasūtījums Fjodoram piederošajam uzņēmumam.

Šādā optimistiskā bezrūpībā Fjodors nebija pamanījis, ka neilgi pēc viņa tualetes virzienā devās arī pasākuma "galvenais vaininieks" - jubilārs. Jubilāra apakšbiksēs kaut kas bija piebriedis, un lūkoja izlauzties ārā... Tobrīd pārdomās iegrimušais Fjodors vēl neapjēdza, ka briest, iespējams, nejēdzīgākais pārpratums viņa avantūrām un piedzīvojumiem pārbagātajā mūžā...

P.S. Visi stāstā iesaistītie notikumi un personāži ir izdomāti. Jebkura iespējamā sakritība ar patiesiem notikumiem un tēliem ir tikai un vienīgi nejauša.

Uz e-pastu erots@mango.lv iesūti arī savu stāstu un piedalies konkursā par ceļojumu uz Itāliju! Sīkāk par konkursa noteikumiem lasi šeit!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!