Stāstu konkurss: Pensis

include"$includes_dir/mangoVote/results.inc"; ?>

Pensis - tā labsirdīgi mani saukā kaimiņš, lai gan mums abiem līdz pensijai vēl pussolis, un potence tā vien uzmet pa burbulim kā katlā vāroties uzbudināta ābolu zapte. Kaimiņam jau labi: nogrābis Rūtiņu, pusjaunu sievietīti, un nu jau ņemas pa gultu kā negudri. Un ir jau arī pēdējais laiks - kad tad, ja ne tagad!

"Man neko citu dzīvē nevajag. Rūtiņa man dod, kad un cik vien vēlos, vienmēr caurumiņš ir mikls un mani gaida," - tā kaimiņš Māris savā pensiskajā naivumā.

"Bet krūtis, krūtis," - es ne bez skaudības saku. - "Krūšu ta' nav! Kas tas par meitieti bez pupiem?" Tā saku es, pieradis pie dižciltīgiem apaļumiem, kas rotājušas manu brūtīšu lielāko vairumu.

"Ir jau, ir tādi seksīgi zirnīši. Kad tos skūpstu, Rūtiņa vai pa sienu lien augšup, un mans mazais kolēģītis kļūst titānciets, un, kā saka Rūtiņa, pat skaists," - tā kaimiņš divu vecmīlnieku atklātajā runājumā. Un kas te ko slēpt un kaunēties no sevis paša un kur nu vēl no kaimiņa? Tādi jau tie latvieši ir - kautrējas no savām viskārotākajām vēlmēm, un tad staigā apkārt nedabūjuši un pūcīgi.

Un te man prātā nāk tuklā skaistā madoniete, kuras interneta aicinājumam paseksot ne bez sportiskas intereses nevardarbīgi ataicinājos...

Būdams stingras morāles piekritējs, nevarēju pieļaut, ka daiļā vidzemniece atdodas citam, nevis man, reģionālajam vecpleibojam. Nostūrējis kādus nieka deviņdesmit kilometrus, pieklauvēju pie kādas renovētas hruščovkas dzīvokļa durvīm, kur zvana vietā karājās tikai vadu gali. Durvis pavērās un kaut kas liels, tērpies pavalkātā parķa rītsvārkā, mani kā ļoti gaidītu ciemiņu aizvilka cauri tumšam koridoram uz virtuvi.

Turienes gaismā es ieraudzīju viņu - smuku, ar sabiedriskā ēdināšanā nodarbinātas sievietes pilnmasu. Ar parfīma daudzumu, ko viņa sevī bija salējusi, varētu izdezinficēt palielu zirgu stalli. Uh!

Atvēru līdzvesto silto šampi un salēju pasniegtajās, ar bezgaumīgiem ziediem rotātajās tējas krūzēs. Noklausījos bēdu stāstu par vīru, kas uz Īriju aizbēdzis un mājup braukt negrasās - jo tur atradis kādu izģindušu "kuci"... Nedaudz vēlāk es šo dzīvdrauga nelietīgo rīcību pilnībā atbalstīju un nobalsoju par to uzreiz ar abām rokām - trejos lasījumos uzreiz...

Pienāca laiks, kad šampis neglābjami bija izsusējis, tas liecināja, ka tūliņās jāsākas arī klātgulēšanai. Mammis ar visiem rītasvārkiem ielīda gultā zem vatierētā deķa un aicināja arī mani - pirms tam nodzēsis visas iespējamās apgaismojuma ierīces, ieskaitot Mēnesi aiz loga.

"Vella milti, kur tu esi?" - bikli iestenējos.

 "Iededz kaut vai svecīti, lai var gūt erotisko iedvesmu, lūkojoties tavos apaļumos!" - iekarsis nosēcu. "Nevaru strādāt kā sapieris tumsā!" - sašutis piebildu. "Un arī fičuks diezin vai celsies - nu, tā, uz aklo. Vai tad jūs ar vīru arī tikai tumsā zem bieza deķa un vienā pozā," es it kā jokoju.

"Protams," viņa savā naivajā atklāsmē pavēstīja, "citādi man kauns..."

"Bet kāpēc gan Austrumu gudrie ar to kamasutru ir ņēmušies?" jautāju, nepārliecinoši piebiedrodamies zemdeķa būtnei.

 "Nerunā tik gudri! Neesmu jau tev kaut kāda japāņu palaistuve,'' teica mīlniece, mēģinādama ar roku sameklēt manā kājstarpē sev ko derīgu...

 "Tūdaļ būs minets!" - par sevi pārliecināta kā skolotāja pirms kontroldarba zemsegā paziņoja daiļuve. "Tikai skaļi nesteni - dzīvoklim sienas ir plānas, bet man mana reputācija ir dārgāka."

Par stenēšanu nevarēja būt ne runas, jo mans mazais draudziņš paziņoja, ka neko tik garlaicīgu ilgi nav baudījis un pat netaisās aktivizēties šādos viņam nepieņemamos apstākļos. "Vai nu būs gaisma un novilkts tas tavs traģiskais kankars, vai nebūs nekā," solidarizējies ar savu fičuku, strikti un ultimatīvi noteicu.

Ļoti negribīgi, pie sevis kaut ko bubinādama, buduāra saimniece sameklēja vecu noputējušu galda lampu. Iedegās gaisma, un Latvenergo pievadītajā strāvojumā es ieraudzīju savu dubultrubensa sievieti.

Acis aizspiedusi, zobus sakodusi, kājas papletusi, tā gulēja, nododot, iespējams, pirmreizīgajai apskatei savu, manuprāt, interesanto, Šērvudas mežam līdzīgo starpkāju veidojumu. Krūtis kā milzu šļūdoņi bija ieslīdējušas padušu dziļajās aizās. Uz brīdi likās, ka Muktupāvela dziedošais apgalvojums "Sieviete ir skaista plika" zaudējis savu pirmatnējo aktualitāti...

"Nu, palīdzēsim salmu atraitnei!" - aicināju savu mazo draudziņu, un tas bez īpašas sajūsmas pakļāvās. Un tā - sākās darbiņš, kas ar ieelpu un izelpu biežumu palielināšanos liecināja par iespējamo abpusējo ieinteresētību... Un te pēkšņi, kad jau likās, ka nodarbe ir tikai pusē, viņa nometa mani no sevis kā izveicīgs sumo cīkstonis.

"Es jau beidzu!" - viņa strikti noteica. "Ģērbies un brauc, man rīt agri uz darbu un arī kaimiņi ceļas agri." Nu? Vai man nebija taisnība, kad aizstāvēju vīru - nelieti?

Apčakarēts un pusdabūjis izgāju skanīgajā trepju telpā. Drošības apsvērumu dēļ viņa pat nepavadīja mani. Mirkli padomājis, atkal pieklauvēju pie durvīm. Viņa negribīgi atvēra. "Kā tevi sauc, mīļumiņ?'' - duršķirbā maigi pajautāju.

"Ilga."

"Ah, Ilga?" - ar pilnu klapi iesaucos.

Trepju telpu atbalsojums - gluži kā skanīgais kopkoris Mežaparkā - iespējams, sacēla kājās pusi mājas... "Paldies par visu! Par lielisko minetu, trakulīgo seksu! Un ja ir iespēja, aizraksti vīram un saki, ka viņš rīkojās gudri un pareizi!"

Skaļi dziedādams tautasdziesmu par izveicīgo gailīti, kas rīta tūrē pamanījās "trīs reizītes nodziedāt", pustrijos naktī devos uz mašīnu.

"Nu?! Pensis kas pensis," smīkņādams noteica kaimiņš, noklausījies manu seksstāstu. Regulāri nedabūjis, bet vēl potences piepildīts un varošs vecis ar savām puiciskajām izdarībām.

Nu, bet, mīlīši, ko var darīt, ja jaunības siena zārdu mīlēšanās, veselīgais kantora sekss uz rakstāmgalda ir jau pagātnē? Kaplēt gurķus un turēt rokas klēpī un pie tam vēl savā?! Nu, nē! Internetā ir tūkstošiem lielisku sieviešu, kas gaidīt gaida mani - naivo, veco un viltīgo Antiņu, kas savā zelta opelī nāks iekarot to virsotni, kuru, iespējams, iekarojuši daudzi jo daudzi.

Uz e-pastu erots@mango.lv iesūti arī savu stāstu un piedalies konkursā par ceļojumu uz Itāliju! Sīkāk par konkursa noteikumiem lasi šeit!