Kāds komentētājs minējis: "Raksts ir subjektīvs un nesniedz nekādu informāciju". Ja vēlaties informāciju (vienalga - par jehoviešiem, transvestītiem, Jamaiku vai Marsu), lasiet grāmatas! Ja vēlaties dzīva cilvēka izjūtas vienā no pasaules bīstamākajām sektām - lasiet šeit!
Kāds cits raksta: "Žurnālistes ētika ir pretīga, portāla morāle ir riebīga"! Var jau būt, bet tad jau īsti ētiski nav arī atmaskot, piemēram, zādzības no valsts kases. Kas attiecas uz vārda "dievs" rakstīšanu ar mazo burtu, tad te ir pavisam vienkārši: politeiskās reliģijās dievu pieņemts rakstīt ar mazo burtu, monoteistiskajās - ar lielo. Un vēl ir trešais variants - rakstīt vārdu "dievs" ar mazo burtu, ja tas domāts ironiskā nozīmē. Bet vai tā var būt neironiska, ja pasaulē ir tik daudz monoteistisko jeb viena dieva reliģiju?
Tātad jau otrajā tikšanās reizē tieku laipni uzņemta "savējo" pulciņā. Cilvēki nāk klāt, runājās ar mani un jautā, ko es par viņiem esmu dzirdējusi. Jūtos kā brīnums, jo izrādās, ka tādā veidā kā es - vienkārši pie viņiem ierodoties pēc savas brīvas gribas -neviens nedara. Mana patronese Anna paņem mani pie rokas un apsēdina maliņā. Viņa interesējas, ko esmu ieguvusi no savas pirmās tikšanās, vai ir radušies kādi jautājumi.
Protams, ka ir radušies jautājumi! Tādu man daudz, tādēļ uzdodu visus pēc kārtas. Kāpēc viņi aizliedz svinēt svētkus, kāpēc aizliedz pārliet asinis, ja tas ir nepieciešams dzīvības glābšanai u.c. būtiskus jautājumus. Taču tikpat ātri, cik sāku jautāt, tikpat ātri tieku apstādināta: "Ne tik strauji, mana dārgā! Visu pēc kārtas. Tāpēc mēs te sanākam un studējam Bībeli daudzu gadu garumā, jo uz visiem taviem jautājumiem tiks rastas atbildes, kad sapratīsi Jehovas mīlestību un būtību." Jāpiezīmē, ka šī ir viena no izsmeļošākajām atbildēm...
(Bībeles studijas ir Jehovas liecinieku ticības pamatā: viņi paši sevi uzskata par izredzētajiem, kuri atgriezušies pie Bībeles tekstuālajiem pirmssākumiem, atmetot vēlāku laiku izpratnes uzslāņojumus. Saskaņā ar šo ideju dievu dēvē vienā no viņa vārdiem, kas minēts Bībelē - par Jehovu jeb Jahvi (oriģinālā šis vārds, kas sastāv no četriem līdzskaņiem JHVH, minēts aptuveni 7000 reizes). Sākotnēji sekta saucās Bībeles pētnieki, taču 1931. gadā nosaukumu pārdēvēja mums zināmajā vārdā, jo Jesajas grāmatā bija pamanījuši frāzi: "Jūs esat mani liecinieki, - tā saka tas Kungs, - un jūs esat mans kalps, ko Es esmu izredzējis...")
Sākas sapulce, tādēļ sarunas tiek pārtrauktas. Visas sapulces sākas ar dziesmu Jehovam un lūgšanu. Pirmās 40 minūtes tiek veltītas pareizas runas mākslas izkopšanai un uzdoto mājas darbu noklausīšanai. Mājas darbi izpaužas šādi: katru nedēļu dažām māsām un brāļiem tiek uzdoti mājas darbi par konkrētām tēmām; sapulces laikā katrs no viņiem nāk priekšā un stāsta, ko sagatavojuši. Pēc prezentācijas ļauj izteikties zālē sēdošajiem, ko viņi par to domā. Stāsti lielākoties ir balstīti uz ticību Jehovam un saviem piedzīvojumiem kalpošanas laikā. Piemēram, viens no stāstiem:
"Staigājam ar māsu sludinādamas pa parku Rīgas centrā, skatāmies - sēž viena vientuļa sieviete uz soliņa. Dodamies sievietei klāt un sākam sludināt Jehovu, bet sieviete atbild, ka nav laika, jāiet uz teātri, tomēr ieinteresējas par uzdotajiem jautājumiem. Rezultātā mēs tā aizrunājāmies, ka viņa aizmirsa par teātri un citām sev tobrīd svarīgām lietām, bet pēc pusgada viņa pieņēma dievu Jehovu par savu vienīgo glābiņu un kļuva par pilntiesīgu draudzes māsu. Šis svarīgais atgadījums mums māca, ka ir iespējama atgriešanās." Visi zālē sēdošie labdabīgi māj ar galvām un ir patiesi priecīgi par šo brīnumaino izglābšanos.
Nav nekāds noslēpums, ka visu totalitāro sektu = destruktīvo kultu = asociālo kultu (un tikai šādos vārdos Jehovas liecinieki tiek dēvēti neitrālos pētījumos) pamatā ir viņu ticība, kas balstīta uz spēcīgām psiholoģiskām cilvēku apstrādāšanas metodēm ilgtermiņā. Neapšaubāmi, ka sektā nav jautru un sabiedrisku cilvēku, bet gan lielākoties vientuļi, nelaimīgi un pavisam bēdīgi, jo tas ir ideāls materiāls izredzēto pulciņa palielināšanai.
Kad sapulce beidzas, Anna mani pavada līdz izejas durvīm. Atsveicinoties mēs vienojamies par nākamo tikšanos, bet tad pēkšņi viņa man jautā mobilā telefona numuru, jo gatavojas mani aicināt arī uz "dzīvokļu sapulcēm". Iedevu, bet nepareizu, jo tobrīd nolēmu, ka vairs pie viņiem neiešu, taču ziņkārība vēlāk pārmāca nepatiku.
Kāpēc nepatiku? Tāpēc, ka jau pirmajās tikšanās reizēs uzzināju par visiem aizliegumiem, kas jāievēro Jehovas lieciniekiem. Īsos vārdos, tie ir šādi:
- Politika: aizliegts iesaistīties jebkādā politiskajā un sabiedriskajā darbībā, salutēt karogam, piecelties himnas laikā, piedalīties vēlēšanās, pieteikties uz pilsonību, ziedot kādam labdarības vai reliģiskajām iestādēm, dienēt armijā...
- Svētki: aizliegts svinēt jebkādus svētkus, dzimšanas dienas, apsveikt citus, piedalīties darba pasākumos, uzsaukt tostus, smieties par nepiedienīgiem jokiem...
- Asinis: aizliegts pārliet asinis, būt par asins donoru, ēst hemotogenu un asinsdesu...
- Literatūra: aizliegts lasīt citu reliģiju grāmatas, skatīties vieglā žanra filmas...
- Veselība: aizliegts onanēt, būt pārāk resnam (tas gan bieži vien netiek ievērots), dzimumakta laikā pārmērīgi izrādīt baudas pazīmes, smēķēt, lietot narkotikas, (jauniešiem) iet uz randiņiem bez vecāku pavadības...
Nākamreiz pastāstīšu par slaveno precedentu par asins pārliešanu un seksualitāti draudzes ietvaros.
Attēlos: grāmatas un žurnāli, no kuriem mācās jehovieši un kurās nākamreiz ieskatīsimies arī mēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
