Foto: F64
Vēl nesen Romas katoļu baznīcas galva – pāvests Benedikts XVI izteicās, ka pasaules ekonomiskajā krīzē ir vainojami tie, kas dzenas pēc varas, karjeras un naudas. Taču par mierinājumu skauģiem un nelabvēļiem, vismaz katoļiem ir pilnīgi skaidrs, ka šiem cilvēkiem pēc nāves nāksies atbildēt un karsēties elles katlos.

Tā kā arī Latvijā ir vesela plejāde ar dažādu konfesiju un sektu līderiem, portāls Mango nolēma noskaidrot, vai šāds sods draud arī mūsu pašu ekonomiskajām lokomotīvēm. Ņemot vērā, ka Kluba šī mēneša numurā lasāms piecdesmit Latvijas ietekmīgāko cilvēku saraksts, kura galvgalī ir satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, ekspremjers Andris Šķēle, pašreizējais valdības galva Ivars Godmanis, ģenerālprokurors Jānis Maizītis un baņķieris Valerijs Kargins, kuri tātad objektīvu iemeslu dēļ atbilst pāvesta iezīmētajiem neliešiem, mēģinājām noskaidrot, vai viņiem lemts mocekļa liktenis kādā no neskaitāmajiem elles katliem.

"Neesmu nekāds speciālists ekonomikas jomā, bet, ja jau šī krīze skar globāli, tad tā ir visu cilvēku kopējā lieta. Tiem, kuri stāv "pie stūres", izdara lielos lēmumus, atbildēs ne tikai cilvēku priekšā, bet arī Dieva priekšā," ļoti strikti izteicās Romas katoļu kardināls Jānis Pujāts.

Šādos nopietnos pētījumos drošticama informācija ir pats svarīgākais rādītājs, tādēļ tālredzīgi neļāvām garīdzniekiem aizbildināties ar ierastajām Bībeles frāzēm.

Tādēļ Jāņa baznīcas draudzes mācītājs Juris Cālītis, izsakot savu nostāju, norādīja, ka latviešu tautai vajadzētu izprast dieva likumus. "Tur nav nepieciešama augstākā matemātika, lai saprastu, ka, ja kādam dzīve rit kā sacensība ar citiem un viņi dzīvo tikai lai baudītu, tas ir pliekans dzīves stils. Mūsu valsts daudziem liek dzīvot trūkumā un cilvēku cieņu degradējošos apstākļos. Šī brīža ekonomiskā krīze ir pierādījums tam, ka mūsdienu pasaulē viss balstās uz biržu, kas ir tipisks un acīmredzams alkatības modelis, veids, kā dažiem labi pelnīt. Kā mēs redzam un kā pierāda tagadējā situācija, agrāk vai vēlāk tam pienāk gals. Bet latvieši vienmēr ir augsti vērtējuši garīgās vērtības. To pierāda mūsu opera, māksla, mūzika un kultūras dzīve. Atvērts paliek jautājums, kā šīs vērtības pacelt pāri materiālajām vērtībām un padarīt cilvēku par cilvēku. Te reliģija varētu darboties kā viena no iespējām", stāstīja Cālītis.

Savukārt Rīgas doma draudzes mācītājs Elijs Godiņš sarunā portālu Mango bija ļoti tiešs un konkrēts. "Runājot par vispārējo atbildību - protams, ka tie, kuri pieņem svarīgus un lielus lēmumus, ir atbildīgi ne tikai savas sirdsapziņas, cilvēces, bet arī dieva priekšā. Jo atbildība par saviem lēmumiem, vārdiem un darbiem ir jāuzņemas. Tiem, kuri atrodas pašā augšgalā, bieži vien neizjūt to atbildības nepieciešamību, jo viņiem nav tā augstākā priekšnieka, kurš pieprasītu atskaitīties. Neviens mācītājs nav finanšu eksperts; ja ir, tad ne jau tāpēc, ka ir mācītājs. Bet kāds pieņem tos lēmumus un konkrētus likumus. Ja valdības lēmumi nes labklājību, tad tauta var atbilstoši pateikties. Tāpat ir arī ar negatīviem lēmumiem. Ja tauta no tiem cieš, ir par to jāuzņemas atbildība," stāstīja Godiņš.

Lai pētījums būtu pilnīgāks, šoreiz nepieciešams būtu arī Kristīgās baznīcas Jaunā paaudze mācītāja Alekseja Ļedjajeva viedoklis, taču Mango redakcija ar viņu nesazinājās - visai bieži šis cienījamais mācītājs jau ir publiski paudis savu pozitīvo viedokli par mūsu satiksmes ministru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!