Latviešu maniakālais skrējiens pēc Ginesa rekordiem

Akciju rīkotāji uzskata, ka šis ir lielisks veids, kā sumināt valsti dzimšanas dienā un atgādināt par savu eksistenci pasaules mērogā. Tā kā hokejs jau labu laiku vairs nav efektīvākais veids, kā nest Latvijas vārdu pasaulē, ir jāmeklē citi veidi, ko arī latvieši gods godam dara. Šovasar Latvijā jau viens Ginesa rekords tika reģistrēts - 19. jūnijā Andrejsalā vienlaicīgi gaisā šāvās 1900 Cola&Mentos salūtu.

20. maijā Rīgā, Esplanādes parkā tika veikts mēģinājums sasniegt Ginesa rekordu, kurā 105 cilvēki ar kausiem rokās piedalījās pasaulē apjomīgākajā skrējienā pēc alus.

Izrādās, ne visi latvieši kā traki metas kolektīvās Ginesa rekorda sasniegšanas aktivitātēs. Aleksandrs Benis no Līvāniem pērn sasniedza rekordu, mazāk kā pusminūtē saliekot padomju gados tik iecienīto prāta asināšanas rotaļlietu rubiku-kubiku. Viņš startēja vecuma grupā virs 50 gadiem.

Redz, potenciāls ir - ja mēs gribam, mēs visu varam. Gan kolu gaisā šaut, gan ar alus kausiem diebt (efektīvāks gan būtu skrējiens pēc alus pāris minūtes pirms desmitiem brīvdienu vakarā uz kādu no lielveikaliem!), bet vajadzētu vairāk spiest uz raksturīgākajām nacionālajām īpatnībām. Dejas der, stafete gan liekas nedaudz aizdomīga, ņemot vērā mūsu mentalitātes lēnīgo raksturu un dabisko slinkumu. Latviešiem kā gluži vai apsēstai dziedātājtautai vajadzētu startēt šajā lauciņā un censties pārspēt kādu rekordu šķībākajā dziedāšanā dzimšanas dienu ballīšu laikā, vai noskaidrot, cik latviešu vajadzīgi, lai atcerētos tautā populāru dziesmu vārdus. Var vienkārši uztaisīt masveidīgu karaokes dziedāšanas pasākumu, kurā visi izpilda Dzimto valodu pēc iespējas pietuvināti Groduma izpildījumam.

Variantu ir daudz, un noteikti nevajag aprobežoties ar garāko deju un stafeti, vai ne?! Līdz valsts svētkiem vēl ir gana daudz laika, un var pagūt uzstādīt ne vienu vien rekordu. Tas pat varētu kļūt pat katra pilsoņa goda uzdevumu - līdz 18. novembrim katram savs rekords!