Viena no Eiropas labākajām basketbolistēm un spožākā Latvijas sieviešu basketbola izlases līdere Anete Jēkabsone-Žogota (attēlā kopā ar krustdēlu Bruno) 27. jūnijā lidostā Rīga sēdās lidmašīnā, lai kopā ar dzīvesbiedru Edgaru Žogotu dotos uz Ameriku, kur sportiste spēlēs Konektikutas Sun komandā.
Nākamajā dienā pēc Eiropas sieviešu basketbola čempionāta Anete Jēkabsone-Žogota devās uz brāļa Sandra kāzām, kas notika romantiskā gaisotnē Svētā Meinarda salā Ikšķilē. Stāvot greznajā kleitā, basketbolistes sejā nebija redzamas noguruma pēdas. Tikai nedēļu atpūtusies ar vīru abu kopīgajā miteklī Ogrē, Anete pirms brauciens vēl safrizēja savas blondās matu cirtas un devās uz Ameriku, no kuras atgriezīsies vien 11. oktobrī, jo šajā datumā basketboliste ir pasūtījusi aviobiļetes uz Latviju. Lai gan pagaidām Anete nenojauš, kas viņu sagaida WNBA spēlēs, Anete priecājas, ka viņai blakus mēnesi būs vīrs Edgars, kas ir basketbolistes vislielākais atbalstītājs.
Tā kā basketbola fani Eiropas čempionāta laikā, kad spēlējāt ar Krievijas izlasi, bija īpaši skaļi, vai dzirdēji uzmundrinājumu no skatītāju rindām?
Ir tā, ka es fanus dzirdu pašā spēles sākumā, bet, kad sākas spēle, nekas cits vairs neeksistē. Taču, kad pretinieks uzbruka, tad gan dzirdēju, kā par viņiem skatītāji svilpa.
Kā tev izdevās psiholoģiski nesalūzt pirms pēdējās spēles, kad bija piedzīvoti trīs zaudējumi pēc kārtas?
Man atkal jāsaka, ka te tas pierādījās, ka mēs esam profesionāles un mēs nedrīkstam salūzt. Lai gan pirms pēdējās spēles nedaudz rokas nolaidās, spēle bija jāpabeidz ar uzvaru, lai galīgi nenoietu pa burbuli. Arī ģimene mani ļoti atbalsta un vīrs.
Kā tu raksturo situāciju, kas izveidojusies ap un par izlases galvenā trenera Ainara Zvirgzdiņa demisiju?
Žēl, ka tā, bet tāds ir trenera lēmums, un es to respektēju. Un tas, ka par viņu tagad vairāk ir kritika - gribu pateikt tiem cilvēkiem, kas kritizē, lai sākumā paskatās paši uz sevi un tad kritizē citus. Vai tie kritizētāji paši ir darījuši visu pēc labākās sirdsapziņas? Zinu, ka treneris ir ieguldījis izlasē daudz darba un savu veselību un viņš darīja to, ko varēja. Nu, nebija šoreiz rezultāta, bet tāpēc jau nevajag nolikt tā cilvēku.
Vai pēc čempionāta tev nav "piegriezies" basketbols?
Nu, nē, jo tas ir tas, ko man patīk darīt. Basketbols ir mans darbs un hobijs. Divi vienā.
Tev ir ļoti piesātināts darba grafiks - tikko beidzies Eiropas čempionāts, kad tu jau dodies prom uz sieviešu NBA, un jau vēlā rudenī tev sākas sezona Eirolīgas čempiona Maskavas apgabala Spartak rindās.
Jā, tā ir sanācis. Man pietika ar to nedēļu, kas bija brīva pēc Eiropas čempionāta. Izdevās atpūsties un atgūt spēkus. Kamēr vēl esmu jauna, gribas to visu vēl pamēģināt, jo ja man dota tā iespēja spēlēt Amerikā, kas ir arī mans sens sapnis, tad es to nevaru neizmantot.
Tevi uz Ameriku pavada arī tavs mīļotais cilvēks Edgars...
Jā, viņš ar mani būs sākumā kopā. Bet pēc mēneša viņam būs jāatgriežas mājās Latvijā. Tā kā tā būs mana pirmā sezona, pagaidām jau vēl nezinu, kādi būs mani dzīves apstākļi, bet parasti jau ir tā, ka basketbolistes nodrošina ar dzīvokli.
Tad jau iznāks laiks arī privātajai dzīvei?
Jā, jā, iznāks arī laiks personiskai dzīvei. Pati darīšu arī mājas darbus. Mājās pagatavošu kādu vieglu maltīti, bet, lai uzturs nav vienveidīgs, iziešu paēst arī ārpus mājas. Tiesa gan, treniņu laikā jābūt klubā, bet pēc treniņa dari, ko gribi. Taču pēc tam ir jābūt gatavai uz otru treniņu. Dienā paredzēti divi treniņi - viens no rīta un otrs vakarā. Tur spēles ir daudz biežāk, nekā man bija Krievijā, kur astoņos mēnešos nospēlēju tik spēles, cik Amerikā būs četru mēnešu laikā. Tā kā pēc divām dienām tur būs spēles. Īsti jau vēl nezinu, kāds būs tas grafiks. Bet apkārt skraidīt īpaši nevarēs.
Man jau liekas, ka tu ļoti nopietni pieej basketbolam un nekad neatļautos neierasties uz treniņu.
Nu, jā, jo tas pagaidām ir mans darbs.
Anete, vēlu tev izturību un spēku nepagurt WNBA spēlēs!
(Iesmejas.) Nu, jā, izturību un veselību. Ja es justu, ka man nav iekšā, es nemaz nedotos uz turieni.
Uz Latviju tikai oktobrī atbrauksi un tūlīt jau prom uz Piemaskavas Spartak klubu?
Jā, man atkal izdosies nedēļu atpūsties mājās, un jābrauc prom uz Krieviju. Arī Piemaskavā būšu nodrošināta ar dzīvokli un automašīnu. Redzēs, kā būs ar satiksmi: ja Piemaskavā būs mierīgi, tad pati braukšu, ja nē, tad izmantošu šofera pakalpojumus. Pašai man jau divus gadus ir autovadītāja apliecība.
Vai esi domājusi par nākamo paaudzi?
Jā, nu, domāju jau par to, bet līdz 30 gadiem jau noteikti gribētos spēlēt basketbolu. Tas atkarīgs no veselības un - lai tā būtu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
