37 gadus vecā aktrise Agnese Zeltiņa (attēlā) nenoliedzami ir skaista sieviete, kuras profesionālās gaitas un privātā dzīve nemitīgi tiek apspriestas ne tikai dzeltenās preses slejās, bet arī nopietnos izdevumos. Pavisam nesen Zeltiņa ar režisoru Miku Ozoliņu prezentējusi savu pēdējā laika lielāko projektu - Holivudā uzņemto pilnmetrāžas filmu Es gribu tavu meiču!
No oktobra kinoteātros varēs vērot filmu Es gribu Tavu meiču!, kurā jūs tēlojat galveno lomu. Kā jūs raksturotu savu varoni?
Mana varone ir meitene, kas tic brīnumiem. Nopietni. Atbraucot līdzi savam draugam Džonam uz Ameriku, [filmas galvenā varone] Laura saprot, ka brīnumi, kas pat, iespējams, nebija solīti, nenotiek. Un situācija, kas meitenei atklājas Raula mājā, atklāj pašu meiteni un viņas slēptāko būtību. Mūs dzīvē pārbauda ar daudzām un dažādām lietām. Ar naudu, slavu, varu...
Vai jums kā Agnesei Zeltiņai ir kaut kas kopīgs ar Lauru?
Diez vai. Manuprāt, vissvarīgākais dzīvē ir attiecības. Lai arī smagi pārbaudījumi tiek uzlikti tieši stiprām attiecībām.
Tātad Latvijā šī filma drīz būs nodota skatītāju vērtēšanai kinoteātros; vai jūs pati kā filmas producente plānojat ar savu filmu iekarot arī citu valstu kino tirgu?
Protams, tas arī bija mūsu sākotnējais mērķis. Vispirms Latvijas skatītājs un tad skatītāji pasaulē. Filmai ir aģents ASV, bet Latvijā mēs paši nodarbojamies ar jautājumiem, kas saistīti ar filmas distribūciju.
Vai ar kādu no filmas aktieriem Loklinu Munro, Robertu Paiku Danielu vai komiķi Dīreju Deivisu esat kļuvuši par paziņām?
Esam gan. Dīrejs katru pirmdienu bija sastopams Losandželosas klubā One, kur aktieris parasti dodas pēc saviem ''comedy store" vakariem. Ar Robertu mēs sazvanāmies un šad tad aizejam pusdienās, bet ar Loklinu draudzējamies ar e-pastu starpniecību. Bija doma kādu no viņiem atvizināt arī uz pirmizrādi kinoteātrī Rīga, bet aktieru saspringto grafiku dēļ tas diemžēl nebija iespējams.
Aktierim jau nekad nav miera, un, līdzko viens projekts pabeigts, tā tiek kaldināts jau nākamais projekts...
Esmu tik daudz laika un spēka veltījusi šīs filmas veidošanā, ka tagad gribu būt ar saviem bērniem, un projektiem manā dzīvē šobrīd ir pakārtota nozīme. Sāk uzrasties dažādi interesanti piedāvājumi tepat Latvijā. Drīz došos uz Maskavu, un pavisam drīzā nākotnē uz Ameriku. Decembrī Losandželosā gaidāma filmas Omar Saved from Cheating pirmizrāde. Taču šobrīd esmu šeit un tagad, atvērta visam, kas var notikt te. Taču par nesāktiem projektiem vēl nevēlos runāt.
Jūsu un Mika Ozoliņa veidotajā filmā nav gultas ainu. Kā jūs vērtējat: vai pēdējā laikā filmās, it īpaši jauno režisoru veidotajos darbos, nav par daudz pliko dibenu un seksuālas izvirtības, kas nelabvēlīgi ietekmē jauno paaudzi?
Mūsu filmā šādas ainas arī nebija paredzētas. Plikie dibeni jau ir katra personīgā izvēle, vai ne? Es nedomāju, ka to ierobežošana kādu atturēs ietekmēties. Katrs šajā dzīvē izvēlas, kam sekot un ko skatīties. Bet neapšaubāmi, seksa ir daudz par daudz. Tas arī ir kvalitātes jautājums, jo viss var kļūt lēts un vulgārs, ja tiek slikti un nekvalitatīvi pasniegts.
Kā jums ar kino lomām un kino projektiem Krievijā?
Kad biju Losandželosā, man tika piedāvāti vairāki projekti, no diviem atteicos, jo tie sakrita ar filmas Es gribu tavu meiču! uzņemšanas laiku, bet par vienu - galveno lomu 48 sēriju seriālā Krievu šokolāde - jau biju sākusi nopietnas sarunas. Taču tad ārpus Maskavas bez izbraukšanas būtu jāpavada pusgads. Tajā brīdī, esot Holivudā, sajūtās tik ļoti biju atgājusi no Maskavas, ka izlēmu to nedarīt.
Vai jūs iebilstu, ja meita Marija Romija izvēlētos kļūt par aktrisi?
Mūsu bērni nav mūsu īpašums. Viņi izdara savas izvēles, un Marija, kā ievēroju, šo to TV virzienā sāk darīt. Ceru, ka tas nav nopietni. Meita vienkārši ir tik enerģiska, darbīga un mērķtiecīga, ka šajos apstākļos meklē visus iespējamos veidus, kā izpausties. Viņa piesakās fotogrāfu, stilistu konkursos un dara visu ar milzīgu atdevi un prieku. Es Mariju vienmēr atbalstu un atbalstīšu, lai ko viņa izvēlētos.
Vai ir kāds notikums, kas pēdējā laikā pievērsis jūsu pastiprinātu uzmanību?
Jā, cilvēki Latvijā. Cik viņi trausli un kā vēlas tikt saprasti un uzklausīti! Tas ir notikums un tas notiek katru dienu. Par lopu kaušanu, slimnīcu aizvēršanu un skolotāju algām es pat neizsakos. Cilvēki ir nelaimīgi, un to jūt jebkur. Viņi ir izmisuši un zaudējuši cerību, un tad nu katrs cīnās kā prot, lai mazinātu savas sāpes par to, kas notiek.
Kāds ir Agneses Zeltiņas dzīves moto?
Smejies par dzīvi, jo dzīve par tevi neraudās!
Foto: Agneses Zeltiņas privātais arhīvs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
