Šonedēļ nolēmu uzrakstīt blogu par savu dēliņu, jo mums abiem šī ir dzimšanas dienas nedēļa un tāpēc ne par ko citu nebiju spējīga domāt. Ceru, ka neņemsiet ļaunā!

Tātad tas notika pirms četriem gadiem, kad man dzimšanas dienā Dieviņš un vīrs uzdāvināja lielāko mana mūža dāvanu - dēliņu. Viņš bija tik pacietīgs, ka aizkavējās gandrīz trīs nedēļas, lai tikai mammai pasniegtu dāvanu dzimšanas dienā, bet viņš bija izdomājis ne tikai piedzimt tajā pašā dienā, bet arī tajā pašā laikā, kad es.

Man tas bija šoks, un arī pārējiem tas bija vienkārši nereāli. Bet, nu, dzīvē brīnumi notiek, un mans dēliņš ir mans brīnumiņš. Vārdiņu mēs ar vīru dēliņam bijām izdomājuši jau sen, taču, kad gājām reģistrēt bērnam vārdiņu, tad vīrs pie iepriekš izdomātā vārdiņa Sebastians vēlējās pievienot vēl vienu vārdu - Matiass. Biju pārsteigta par viņa tik pēkšņo vēlmi. Taču, protams, man nebija nekas pretī - ar domu, ka tad, kad dēls varēs izlasīt savu vārdu, tad zinās gandrīz visu alfabētu.

Tā nu mēs reģistrējām savam dēliņam vārdu Sebastians Matiass Bronušs. Cēls un skaists vārds - tāds pats, kā viņš pats. Pagāja kāds gadiņš, un vienā skaistā, saulainā dienā mēs aizbraucām skatīties, kā ceriņi zied, un saucām savu dēliņu, kurš skraidīja ar kādu puisīti, kuru arī sauca Sebastians. Tā puisīša vecmāmiņa mums pastāstīja, ka vārdu savienojums Sebastians Matiass nozīmējot "Dieva radītais jeb svētais". Mums tas bija pārsteigums, jo vārdu bijām devuši no savām sajūtām, nevis no meklētiem vārdu tulkojumiem.

Tā nu rit gadi, un tie rit patiešām āri, jo šķiet, ka tikai vakar biju slimnīcā un ar nepacietību gaidīju savu dāvanu, kura pēc 24 stundām arī parādījās pasaulē. Tad šobrīd ķiparam ir jau četri gadi un viņš ir ļoti māksliniecisks bērns, kuram padodas viss un tajā pašā laikā nav pacietības darīt vienu lietu ilgstošu laiku. Viņš ir atraktīvs un ar skatienu vien spēj panākt visu, ko vēlas.

Skatos uz dēliņu un redzu viņā sevi - tikpat trakulīgs kā mamma. Esmu laimīga, ka man jaunai ir jau tik liels dēls. Pēc dabas esmu liela bērnu mīle. Šobrīd labprāt vēlētos meitiņu peciņu, taču ir jārūpējas par to, kā nomaksāt rēķinus un pārdzīvot krīzi. Taču savā dzīvē vēl vismaz divus bērnus gribētu. Jo bērni ir skaistākais, ko cilvēks var radīt, un nekā visā plašajā pasaulē skaistāka arī nebūs. Bērni ir mūsu nākotne, mūsu ģimenes vārda nesēji tālākā nākotnē. Mūsu mīlestības augļi un tie, dēļ kuriem mēs darām visu, lai dzīve būtu labāka.

Novēlu jums visiem jauku nedēļu, gaišu nākotni, siltu ziemu un daudz, daudz prieka sirdī!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!