Katru rītu Marianna pavadīja pie spoguļa, mēģinot dažādos veidos apkarot bārdas rugājus, kas viņu padarīja līdzīgu vīrietim. Kādu dienu viņai tas apnika, un Marianna nolēma veselu gadu audzēt bārdu un ikdienā novēroto apkārtējo cilvēku reakciju iemūžināt savā blogā. 2009. gada 6. augustā apritēja gads kopš viņa sevi dēvē par "bārdaino dāmu" un viņas eksperiments beidzot ir noslēdzies.
Lai arī jau sākotnēji bija skaidrs, ka sabiedrības spiediens būs milzīgs, viņa bija nogurusi no gadiem ilgās sekošanas masu mēdiju radītajiem skaistuma etaloniem. Viņasprāt, bija pienācis laiks dot iespēju izpausties dabiskajam skaistumam. Lai arī apņemšanās bija stipra, tomēr jau no paša sākuma viņai uzmācās šaubas un bailes tikt izslēgtai no sabiedrības dēļ sava atšķirīgā izskata.
Pirmie bārdas audzēšanas mēneši, kuru laikā viņa daudz ceļoja, pierādīja, ka katrā pilsētā un cilvēku grupā reakcijas atšķiras. Piemēram, dažādi dīvaiņi Mariannu uzreiz pieņēma kā savējo un īpaši nebrīnījās par viņas izskatu. Tīņi pārsvarā bija atvērti ekstrēmām idejām, reaģēja sajūsmināti un izbrīnīti, un dažiem viņas bārda pat likās "stilīga". Daļa sieviešu slavēja viņu par drosmi, bet vairākums tieši un skaidri teica, ka bārda izskatās atbaidoši un viņai steidzami vajadzētu noskūties. Bija arī tādi, kas pieklājības pēc izlikās, ka Mariannai bārdas nemaz nav un centās nemaz neskatīties uz viņas zodu. Ne tikai apkārtējiem bija grūti pieņemt bārdainas sievietes parādīšanos sabiedrībā - arī viņai pašai, pirmos mēnešus veroties spogulī, bija grūti pierast pie sava jaunā tēla.
Pašu negatīvāko pieredzi Marianna guva Drēzdenē, kur kādā lielveikalā jaunieši viņu atklāti izsmēja, ieteica noskūties un nosauca viņas izskatu par "sūdu". Tomēr tas uzskatāms par izņēmuma gadījumu un pārsvarā satiktie cilvēki nav bijuši agresīvi noskaņoti. To gan nevarētu teikt par anonīmajiem interneta komentētajiem, kuri pie bārdainās dāmas YouTube portālā redzamajiem video bieži mēdz atstāt rupjus komentārus.
Aptuveni pēc pusgada Mariannu pamanīja arī vietējā Vācijas prese. Sieviešu žurnāls Brigitte publicēja interviju un vairākas fotogrāfijas, kurās bārdainā dāma redzama, gan strādājot pie datora, gan dažādās ikdienišķās situācijas uz ielas un veikalā. Pēc publikācijas presē ieinteresējās arī televīzija un Marianna vairākkārt bija redzama Vācijas TV kanālos Sat1 un RTL.
Lai arī bārdas audzēšanas eksperiments tagad skaitās noslēdzies, Marianna neplāno no tās atbrīvoties. Pēdējā gada laikā viņa ar to ir tā apradusi, ka nevēlas atgriezties iepriekšējā izskatā un atkal dzīvot parastu, garlaicīgu dzīvi. Lai arī bieži vien nākas klausīties aizvainojošās replikās, Marianna apgalvo, ka bārda viņai devusi pārliecību par sevi un drosmi, kas viņai trūkusi jau kopš bērnības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
