Dažādu starptautisku notikumu rezultātā arī Latvijā arvien biežāk redzami melnādaini cilvēki. Taču vienā sfērā melnādainie ir īpaši pamanāmi – tas ir basketbols. Mango nolēma papētīt, kas bijuši pirmie melnie viesspēlētāji un kā tiem veicies.
Pirmais melnādainais basketbolists Latvijā ieradās 1993. gadā. Viņa vārds bija Mikijs Džeksons un viņš spēlēja basketbola klubā LainERS (tagadējais BK Barons). Lieli nopelni Mikija uzaicināšanai uz Latviju bijuši tagadējā BK Valmiera galvenajam trenerim Ainaram Bagatskim. Kā sarunā ar izklaides portālu Mango pastāstīja pats Bagatskis, tieši viņš savulaik Norvēģijā spēlējis vienā līgā ar Džeksonu un, tā kā tur sezona bija beigusies, bet LainERS komandai bijis vajadzīgs jauns spēlētājs, tad Bagatskis ieteicis kluba ģenerālmenedžerim Andrim Vanagam uzaicināt Džeksonu.
Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš, kurš agrāk trenēja BK LainERS, atceras, ka liela produktivitāte šim spēlētājam gan nebija un viņi tika aicināts vairāk ažiotāžas un popularitātes dēļ. Vēl jāmin faktors, ka retais leģionārs gribēja braukt uz tādu nezināmu vietu kā Latvija, un savā ziņā pirmie leģionāri varētu tikt uzskatīti pat par drosminiekiem, stāsta Zvirgzdiņš.
Arī otrais melnādainais Latvijas basketbola klubos - Rejs Vingards - nevarētu tikt uzskatīts par īpaši nozīmīgu komandas papildinājumu, savukārt pirmais ievērojamais leģionārs Latvijas basketbolā, kurš izcēlās ar ļoti labu spēles stilu un rezultativitāti, bija Džamals Brauns. Interesanti, ka viens no pirmajiem leģionāriem Latvijā bija arī Džons Roberts Holdens (attēlā), kurš šeit uzsāka savu karjeru un vēlāk kļuva par vienu no labākajiem basketbolistiem Eiropā.
Kā portālam Mango pastāstīja Ainars Zvirgzdiņš, ažiotāža, ierodoties pirmajiem melnādainajiem spēlētājiem, tiešām bijusi liela. Klubs izdabājis leģionāriem visās jomās - Rejam Vingardam no ASV pat tika speciāli pasūtīti 50. izmēra Nike sporta apavi, kas tajā laikā bija neierasta prakse. Runājot par saprašanos ar komandas biedriem, Zvirgzdiņš uzsver, ka melnādainie ātri apraduši un starp kluba spēlētājiem un ārzemju viesiem valdījušas draudzīgas attiecības. Viņi piesaistīja arī lielu skatītāju interesi, un tas bijis viens no iemesliem, kādēļ viņiem Latvijā paticis.
Tolaik sabiedrībā plaši tika lietots apzīmējums „nēģeris". Avīzēs šo vārdu lietoja gluži kā tautību, un neviens no tā nevairījās. Kā liecina medijos un sabiedrībā valdošās diskusijas, pašiem melnādainajiem šis apzīmējums tomēr šķiet aizvainojošs - gluži kā ebrejiem „žīds".
Salīdzinājumā ar vīriešu basketbolu sieviešu klubos pirmā leģionāre ieradās 13 gadus vēlāk - 1996. gadā. Tā bija amerikāniete Amiša Kārtere, kas papildināja Rīgas kluba TTT rindas. Tiesa, viņa Latvijā uzturējās īsu laiku, bet drīz pēc viņas aizbraukšanas sākās aktīvāka viesspēlētāju aprite un klubam periodiski pievienojās daudzas leģionāres.
Kā atzīst basketbola kluba Barons ģenerālmenedžeris Andris Vanags, šobrīd finansiālu apsvērumu dēļ daudzi Latvijas basketbola klubi mazāk pieņem augstas klases ārzemju spēlētājus, tā vietā izvēloties vietējos. Vanags skaidro, ka to lielā mērā nosaka ekonomiskā situācija valstī, līdz ar to arī melnādaino īpatsvars uz kopējā fona ir mazliet sarucis.
Šobrīd Latvijas Basketbola līgā spēlē septiņi melnādainie basketbolisti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
