Slavenās romu dzimtas pārstāvis Sando Rudevičs ne vienu vien ezi pagatavojis. Sando atklāj, ka tā ir čigānu tradīcija, par kuru skaļi neviens nevēlas runāt. Izrādās, ka romi no savvaļā dzīvojošiem ežiem gatavojuši ēdienu vien tāpēc, ka dzīvnieka organismā ir ārstnieciskas vielas, kas ārstē vēža slimniekus.
Ja romu senči ežus gatavoja, dzīvnieku ietinot mālā un parokot to zem ugunskura, tad mūsdienās ezis tiek gatavots līdzīgi kā šašliks, tikai bez marinādes. Vispirms ezim uz atklātas uguns nodedzina adatas un ar nazi tās pilnībā nokasa. Eža gaļu liek uz pannas un cep, kad tā gatava, gaļu pārlej ar krējuma mērci un sautē. Gatavo maltīti apber ar zaļumiem.
Sando piebilst, ka tie, kas reiz pagaršojuši pagatavotu ezi, ir sajūsmā, jo eža gaļa ir garšīga.
Taču romu daiļā dzimuma pārstāves ir ne īpaši sajūsminās par šādu maltīti, jo pagatavotais dzīvnieks pēc izskata līdzinās žurkai. Vienīgi pēc pirmā kumosa top skaidrs, ka dzīvnieka gaļa ir ēdama.
Padomju Savienības laikā romi par eža cepšanas metodi nerunāja un rīkojās slepeni.
"Ne jau visi čigāni prata pagatavot ezi, tāpēc šo ārstniecisko maltīti iegādājās par naudu. Savulaik pagatavots ezis maksāja 50 rubļus," atminas Sando.
Viņš ezi gatavojis arī savam tēvam - populārajam romu dzejniekam un māksliniekam Kārlim Rudevičam. "Tēvs slimoja ar vēzi, tāpēc es viņam gatavoju ezi krējuma mērcē. Tie, kuri slimi ar vēzi, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, nelietojot alkoholu un nesmēķējot, kā arī ēdot ezi, var nodzīvot 17 gadus. Jāievēro, ka dienā jāapēd viens ezis. Kopš tēva nāves vairs neesmu gatavojis šādu ēdienu, jo paldies Dievam, neviens manā dzimtā neslimo ar šo slimību," stāsta Sando.
Romu tautības pārstāvis - žurnāla Rīgas Viļņi galvenais redaktors Kaspars Antess atklāj, ka par šādu čigānu tradīciju neko nav dzirdējis.
"Es neesmu čigānu kultūras pazinējs. Neatceros, ka mani vecāki būtu kaut ko stāstījuši par ežu cepšanu," skaidro Antess. Viņš stāsta, ka no romiem mantojis vienīgi bagātīgo tautas dziesmu krājumu.
Arī čigānu mūzikas ansambļa Džeski Gloss dalībnieks Agris nezina, ka romiem ir ežu cepšanas tradīcijas.
Par šo tradīciju vien dzirdējis mūziķis Tomass Kleins, bet pats nekad nav nobaudījis mālos ceptu ezi. Ja runājam par romu tautības tradīcijām, Kleins skaidro, ka čigāniem ir divi svētki - kāzas un bēres. Lai arī viņš piedalījies bērēs, kuras tiek svinētas skaļāk nekā kāzas, viņš nav šādu tradīciju cienītājs.
Izrādās, ka romi, lai dziedinātos no dažādām slimībām, ne tikai ežus gatavojuši. Vēl ir čūskas un putni, par kuru dziednieciskajām spējām roms Rudevičs klusē, paskaidrojot, ka visus romu tautības noslēpumus neizpaudīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
