- Miris franču filozofs Blēzs Paskāls, cilvēks - domājošā niedre (1662)
- Sanktpēterburgā dibināta Svētā Īzaka katedrāle (1768)
- ASV laikrakstā The New York Herald paziņots par Kalifornijā atrastu zeltu, kas izraisīja masveidīgu „zelta drudzi" visā valstī (1848)
- Amerikānis Geils Bordens patentējis kondensētā piena iegūšanas metodi (1856)
- Dzimusi pasaules modes noteicēja Gabriela „Koko" Šanele (1883)
- 89,9 procenti Vācijas elektorāta apstiprinājuši fīrera amata izveidi (1934)
- Frankisti nošāvuši spāņu dzejnieku Federiko Garsiju Lorku (1936)
- Nacistu vadonis Martins Bormans paziņojis, ka slāvi var būt tikai vergi (1942)
- Dzimis angļu rokgrupas Deep Purple klasiskā sastāva vokālists Aiens Gilans (1945)
- Dzimis 42. ASV prezidents Viljams Džefersons „Bils" Klintons (1946)
- Dzimis krievu aktieris Vladimirs Konkins, Šarapovs no filmas Tikšanās vietu mainīt nedrīkst (1951)
- Izraēlas parlaments pieņēmis likumu, saskaņā ar kuru Izraēlas pilsonība tika piešķirta visiem Holokaustā bojā gājušajiem ebrejiem (1953)
- ASV komunistiskā partija pasludināta ārpus likuma (1954)
- Dzimis viens no labākajiem latviešu volejbolistiem Raimonds Vilde (1962)
- Vācijas Demokrātiskā Republika pieņēmusi rietumvācu konstitūciju (1990)
- Apprecējušies amerikāņu aktieri Kima Beisindžere un Aleks Boldvins (1993)
Tomēr Mango šajā dienā izceļ 1960. gada 19. augustu, kad padomju satelīts Sputnik 5 orbītā nogādāja divus krančus - Belku un Strelku (attēlā), kas nākamajā dienā veiksmīgi atgriezās uz Zemes. Lai gan piecdesmitajos un sešdesmitajos gados padomju zinātnieki kosmosā palaida vismaz 57 suņus, dažu dzīvnieku vārdi pasaules vēsturē ierakstīti īpašiem burtiem.
Belka un Strelka nebija pirmie suņi kosmosā - viņi tikai bija pirmās uz Zemes dzimušās radības, kas atgriezās dzīvas. Sākumā suņiem bija jālido Zemes orbītas ietvaros, un pirmie šādi „trusīši" bija suņi Deziks un Cigans, kas 1951. gada 22. jūlijā lidoja aptuveni 100 km augstumā.
Pirmā suņa, kurš lidojis atklātā kosmosā, gods pienākas kucītei Laikai, kas 1957. gadā no lidojuma diemžēl neatgriezās - viņa gāja bojā starp lidojuma piekto un septīto stundu no stresa un pārkaršanas. Patiesie Laikas nāves iemesli plašākai publikai tika paziņoti tikai 2002. gadā, kad zinātnieki izteica nožēlu par sunīša nāvi.
Savukārt Belka un Strelka kosmosā devās kopā ar pelēko trusi, 42 pelēm, divām žurkām, mušām un dažādām sēnēm. Pēc atgriešanās Strelkai piedzima seši kucēni, no kuriem Pušoks piedalījās vairākos ar kosmosa izpēti saistītos eksperimentos, tomēr orbītā ne reizi nelidoja. Savukārt citu Strelkas kucēnu Pušinku Ņikita Hruščova 1961. gadā uzdāvināja Džona Kenedija meitai Kerolainai. Aukstā kara laiku nedaudz „sasildīja" romāns starp Pušinku un Kenedija suni Čārliju - viņiem piedzima četri kucēni, kurus Kenedijs dēvēja par „pupņikiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
